poriec

A trip around the world

Vēju pilsēta Čikāga April 26, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 8:30 am
Tags: , ,

Esmu ļoti saņēmies un tā kā aiz loga valda lietus un pretīgs laiks, labāk laiku pavadu darot kaut ko jēdzīgu (labi jau labi, bloga rakstīšana nav tas jēdzīgākais ko varētu pasākt)

Tātad Čikāgā vilciens ieripo agrā pēcpusdienā un aiz loga var vērot kā privātmāju rajoni lēnām pārtop par ražošanas ēkām līdz arī tās tiek nomainītas pret debsskrāpjiem un Chicago union station ir sasniegta. Izkāpjot no vilciena kaut kur pazemē nākas secināt, ka te ir ļoti agrs pavasaris un ir nenormāli auksti, pēc maniem mēģinājumiem pārvērst fārenheitu celsijā un vadoties pēc veselā saprāta secinu, ka ir aptuveni plus 3-5 grādi. Kaut kas pavisam sen aizmirsts, jā pēdējo reizi tik zemu temperatūru nācās piedzīvot Norvēģijā, pirms desmitr mēnešiem. Arī izejot no dzelzceļa stacijas siltāks nepaliek, pūš ledains vējš no Mičiganas ezera puses un saule ir noslēpusies aiz nebeidzama mākoņu deķa.

Aviary Photo_130113159151251604

Vēl braucot pa Kaliforniju nejauši, nekurienes vidū uzgāju mazu hosteli un par laimi somā iemetu bukletu ar visiem organizācijas hosteļiem un viens no tiem atrodās pašā Čikāgas sirdī. Tas ir arī mans šīs dienas mērķis, atrast ceļu uz hosteli un nobāzēties tur. Bukletā minētā informācija ir nekam nederīga, jo norādītais autobusu maršruts svētdienā nekursē un tā kā man nav visas Čikāgas kartes, man nav ne jausmas uz kuru pusi man īsti jādodās un cik tālu no stacijas tas atrodās. Kāpju iekšā pirmajā autobusā, ko pamanu un apprasos šoferim, kā es varu nokļūt siltumā. Saņemu nepieciešamo informāciju un dodos uz pieturu, kur nācās gaidīt gandrīz stundu, tādēļ metu kaunu un šortus zemē un turpat pilsētas centrā pārģērbos siltākās drēbēs, cik nu man to drēbju gan ir, par laimi somas apakšā mani gaidīja Zviedrijas FC Umea fanu kluba (ja atceraties saņēmām tās kā dāvanas) šalle un cepure, kas beidzot varēja kaut kam arī noderēt.

Tā, jaunajā ietērpā autobusa gaidīšana problēmas nesagādāja un likās, ka autobuss atnāca pavisam ātri. Man par lielu pārsteigumu izrādījās, ka mans noskatītais hostelis atrodas tikai 2 pieturu attālumā un visai viegli bija sasniedzams kājām, kārtējo reizi varēju tikai dusmoties uz sevi, jo mana neplānošana uz priekšu atkal izspēlēja joku. Bet nu nekas, esmu hostelī, samaksāju naudiņas par 2 naktīm un par pārsteigumu sev secinu, ka amerikas hosteļi ļoti atšķirās no Jaunzēlandē redzētajiem, pirmkārt, super tīri, ar daudz dažādām drošības iekārtām, sieviešu un vīriešu istabas nodalītas pa stāviem, no alcohol zona utt. Līdz ar to arī ir manāms, ka hostelis ir piesaistījis pavisam cita kontingenta cilvēkus, kas vairs nav ceļotāji ar mazu budžetu, bet vairāk darba meklētāji, ģimenes, lielākoties spāniski runājošie. Kārtējo reizi man nepaveicās un neviens no manas istabiņas biedriem nav ieinteresēts runāt ar mani vairāk par tik vien kā “pieklājīgo” hey, sāku jau pie tā pierast, neko darīt.

Tā kā runāt mnav ar ko, jādodās ielās! Kā jau visur esmu iepriekš minējis, Čikāga man patika! Pilsēta ar milzu debesskrāpjiem, parkiem, milzīgu ezeru no austrumiem un protams džezu un blūzu (jā visur kur vien varu, tas ir jāpiemin) Klīstot pa ielām tā vien ap sevi sajutu tādu 30-40to gadu sajūtu, kas liekas nezūdoša, tāpat kā arī pilsētas centra neskaitāmo uzvalkos tērpto cilvēku jūra.

Aviary Photo_130113147728131593

Tā arī pirmais vakars bija klāt un devos atkal uz savu hosteli. Ja istabiņa būtu mazliet slliktākā stāvoklī un aiz sienas kaimiņi būtu dzirdami, es tiešām būtu sajuties kā amerikāņu filmā, jo aiz loga visu nakti nepārtraukti brauca metro (Daļēji atrodas zem zemes, bet centrā visas sliedes ir virs ielām, t.i. gaisā, tādēļ arī visu laiku metro bija dzirdams) papildus arī dēļ šī metro novietojuma, Čikāga man atsauca atmiņā Liberty city (izrunāt ar krievu akcentu) no GTA. Bet tā kā nogurums bija diezgan liels, īpašiu nemaz metro netraucēja.

Jauna diena ir klāt un vējš ir atkāpies,  un arī mākoņu sega ir pazudusi, tā vien šķiet, ka īpaši priekš manis, lai varu kārtīgi izbaudīt pilsētas apskati. Īpaši neiedziļināšos stāstos kas un kā, skatamies labāk bildeš:

Aviary Photo_130113128585231225

Aviary Photo_130113161769722631

Aviary Photo_130113166012424359

Papildus visai jaukajai dienai nolēmu arī sevi palutināt vakarā ar vakariņām kādā no lokālajām ēstuvēm, kā nekā Čikāga sevi sauc par gastranomijas galvaspilsētu.. Tā nu iegriezos vietā ar nosaukumu Millers Pub, jo gribējās arī labu alu nodzerties. Man par pārsteigumu no pub tur maz kas bija redzams, vismaz iekārtojuma ziņā, tas izrādījās vidēja līmeņa restorāns, vienīgi alus izvēle priecēja, 20 izlejamie ali un 70 dažādi pudeļu ali, sākot no ASV un beidzot ar Beļģu aliem. Un ko gan lai citu pasūta, ja ne to, kur amerikāņi liekas specializējušies visvairāk – ribiņas. Tā nu izvēlējos Canadian baby pork bbq ribs, un sāku ar vietējo ipu, lai pēc tam pārietu uz ko tumšāku un smagāku. Jāsaka, ka ieraugot atnesto porciju sajutos slikti un labi vienlaikus, slikti, jo radās tāda sajūta, ka viens pats apēdīšu veselas cūkas ribiņas, jo porcija bija patiešām milzīga, vienīgi tas, ka visu dienu neko nebiju ēdis, ļāva man viņu piebeigt, lai gan amerikā normāla prakse ir neapēsto ņemt līdzi uz mājām un tā izvēlējās darīt ļoti daudzi restorāna apmeklētāji.

Gribēju gan izteikties par kaut ko citu, liekas iepriekš jau biju minējis, ka visur valdošais uzskats par ameriku, kā sūdīga alus valsti, ir stipri maldinošs, un balstīts uz vienīgi Budweiser nedzeramību. Pēdējos gadus šajā valstī rodas neskaitāmi daudz mikro alusdarītavu, kas rada patiešām izcilus alus, kuru cena ir ļoooooti patīkama. Jācer, ka kādreiz tomēr arī Latvijā sapratīs, ka pasaulē ir ne tikai lāgeri, bet ļoti daudz dažādu garšīgu alu. Man protams liels prieks par amerikas dažādajiem aliem, kuru dažādību mēģinu nomēģināt pie katras iespējas. Liekas, ka Čikāgā sanāca noprovēt pagaidām labāko Stout un Porter tipa alu, par eiliem nemaz nerunājot.

Diemžēl bildes pakautrējos uzņemt no lokāla, jāpiemin tikai tas, ka Jaunzēlandes alus nosaukumu dažādība bija vien bērna šļupsti pret amerikāņu izdomu.

Pašā raksta nobeigumā vēl gribēju pieminēt, ka sevis lutināšana ar to vien nebeidzās, sanāca iegriezties arī Buddy Guy Legends blūza klubā, kur pats misters Buddy Guy reiz pa reizei mēdz uzkāpt uz skatuves iepriekš nebrīdinot. Man par diemžēl nepaveicās viņu redzēt dzīvajā, toties izdevās paklausīties ļoti interesantu džemu, jo pirmdienās viņiem ir atvērtā skatuve, nāc ar savu instrumentu un džemo. Tā vien pirksti kratījās ritmā un bija tik žēl, ka ģitāras maģiju esmu atklājis tik vēlu, būs lielāka iedvesma mājās praktizēties.

Aviary Photo_130113141069423513

Tā arī visas trīs dienas vēja ātrumā paskrēja un pienāca laiks doties tālāk, šoreiz uz Lansingu, kur atrodos arī šobrīd. Par to kādēļ Lansinga un kā man te klājās, nākamreiz…

Aviary Photo_130113136349129079

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s