poriec

A trip around the world

43 h vilcienā April 25, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 12:00 am
Tags: , ,

Atkal laiciņš ir pagājis, bet šoreiz solos būt ļoti produktīvs un tuvāko 24h laikā blogā tiks publicēti vairāki raksti.

Tātad sākam hronoloģiskā secībā:

Esmu pavadījis savas piecas stundas autobusā un esmu atgiezies atpakaļ Losandželosā, lai dotos uz Vēju pilsētu – Čikāgu. Bet tā kā ASV beigu beigās pavadīšu tik maz laika, nolemju uz Čikāgu doties ar vilcienu, vismaz ameriku redzēšu, caur drošības stiklu, bet nu labāk nekā lidojot. Tā nu biļete ir kabatā, par laimi par saprātīgu cenu, jo ap 3600 km garo ceļu veicu pa 180 dolāriem. Vienīgā problēma likās laiks, jo šis ceļš tika veikts, jā tieši tā, 43 stundās. Amerikas dzelzceļš neizceļās ar ātrumu, tā nu vilciens arī lēnā garā čukināja, ne ātrāk kā 80 km/h un es garlaikojos.

Diezgan viegli noorientējos vilcienu maršrutos un peronos, jo arī Latvijā parasti izvēlējos vilcienu satiksmi, tādēļ nekāda jauna pasaule man nebija jāatklāj. Tā kā uz vilcienu nācās gaidīt 6 stundas (ierados ar lielu laika rezervi) apskatīju Los Angeles union station un jāsaka laikam visā pasaulē dzelzceļnieku pasaule ir tikpat ierūsējusi kā Latvijā, pati stacija izskatījās kā no 50.-60. gadiem ar maziem uzlabojumiem priekš mūsdienām, kā izrādījās tā arī bija taisnība, jo gaidot vilcienu sāku pļāpāt ar kādu padzīvojušu pāri, kas gaidīja to pašu vilcienu un tante, kas bija jau aptuveni 60-70 gadus veca stāstīja, ka bērnībā esot tieši šajos pašos krēslos sēdējusi un gaidījusi vilcienus, jo viņas tēvs bijis mašīnists, un krēsli neesot mainījušies. Jāsaka, tajos laikos laikam cilvēki vēl mācēja taisīt neizsēžamus krēslus…

Bet visā visumā visai bēdīgi stacijā izskatījās, ne wifi, ne arī īsti pieklājīgs apkalpojošais personāls. Te arī ir stāsts par kādu kungu, kurš pirmo reizi bija ieradies vilcienu stacijā un nezināja, ka norāde uz peroniem ir neprecīza, norādot tikai 12 ceļus, kaut gan reāli ir 14. Tad nu kungs uzdrošinājās pajautāt kādai korpulentai stacijas darbiniecei kur tad viņam jādodās, ja viņam norādē minēts 13. ceļš uz ko viņš saņēma tādu lamuvārdu gūzmu un apvainojumus, ka man nācās secināt, ka es pat mazu daļiņu no amerikāņu lamuvārdu daiļrades nezinu. Jāsaka, ka arī amerikā pietiek cilvēku, kas atrodas nepareizajos amatos, tā nav tikai Latvijas problēma.

Labi, aizmirsīsim visu negatīvo, vilciens ir klāt, atrodu savu vietu un labpatikā secinu, ka krēsli ir ērtākie, kur es esmu sēdējis, kājām vietas ir cik uziet, plus vilciena personāls pārsēdina visus, kas sasēdušies pa diviem, jo pasažieru ir ļoti maz (cik paklausījos gandrīz visi vilcienu izmantoja pirmo reizi, ASV sabieriskais transports izskatās vispār ir kaut kāds tabu un “nabadzīgo” cilvēku pārvietošanās līdzeklis) tas nozīmē, ka abas naktis varēju izlaisties pa diviem krēsliem, kas bija nolaižmai tik zemu, ka man bija sajūta, ka guļu divguļamajā gultā. Ļoti patīkami! Vienīgā problēma bija tajā, ka atkal amerikāņi bija ļoti kūtri uz sarunām, atbildot ļoti strupi uz maniem jautājumiem un pēc manas paziņošanas par to, ka esmu no Latvijas, veltot man tik neticīgus skatus un man bija skaidrs, ka viņu domas bija – eu nu vecīt beidz *irst, tā ir izdomāta valsts.

Tā nu viss laiks vilcienā bija jāpavada savās domās, lasot grāmatu, rakstot piezīmes ceļojuma grāmatā, kā arī spēlējot neskaitāmas partijas minesweeper, jo arī vilcienos internets nav pieejams. Par laimi arī aiz loga dabasskati mainījās ik pa 100 kilometriem tādēļ vismaz diennakts gaišajā laikā bija uz ko skatīties.

Aviary Photo_130113148611070775

Un da asskati tiešām bija to ‘verti, lai pavadītu visas 43 stundas vilcienā, jo paspējām šķērsot vienmuļo Ņūmeksiku, lai pietuvotos un beigās arī šķērsotu Misisipi, kas šobrīd arī ir pārplūdusi un liekas vārās no ūdens pārpilnības.

Aviary Photo_130113149940927248

Aviary Photo_130113150755754935

Aviary Photo_130113151565923784

Tā arī laimīgs secināju, ka Ilionoisa, kas bija mans galapunkts vispār atgādina Latviju, daudz mežu, daudz applūdušu lauku un daudz aramzemes, un galvenais, liels pavasaris, jo kā manīju šajās pieturās cilvēki vilcienā kāpa biezās jakās un ar cepurēm galvā. Tas tikai liecināja par vienu, laikam šortu sezona tomēr ir galā un nonākot pašā vēju pilsētas sirdī, nācās secināt, ka vēji ;seit valda gan dienā, gan naktī un mans vasarīgais kalifornijas ietērps nekādā gadījumā šeit neiederēsies. Esmu nonācis agrā pavasarī, vēju pilsētā Čikāgā, kuras ielās liekas uz katra soļa ir dzirdamas blūza un džeza skaņas un kur baložu vietā saimnieko kraukļi….

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s