poriec

A trip around the world

Vienmēr kreisajā pusē January 7, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 9:29 am
Tags: , ,

Kā vienmēr blogs ir jāsāk ar vārdiem – nemanot, neticami, vai atvainojos, ka. Šoreiz ir paskrējis pirmais mēnesis Jaunzēlandē un viennozīmīgi var teikt, ka tas ir pagājis darba zīmē, jo visu laiku tajā pavadām ap 40-50 stundām un  šonedēļ tas viss izauga līdz pat 70 stundām manā gadījumā. Visi svētki un mūsu beziebildumu piekrišana strādāt daudz, to visu sekmēja. Nesen vēl spriedām ar ko ir slavenas dažādas tautības, nu kas tā teikt viņiem asinīs – vāciešiem alus, frančiem vīns, spāņiem un latīņamerikāņiem dejas, jamaikiešiem balss un regeja ritms, a kas mums? Mums nekā, tik vien kā darba tikums… un nemēģiniet man iestāstīt, ka mēs esam dziedošā tauta, laikam  neesat mani dzirdējuši dziedam.

Godīgi sakot nav jau daudz ko stāstīt, jo viss laiks tiek pavadīts darbā. Pēdējās nedēļas bijušas ļoti aizņemtas, jo klientu ir daudz un ir sācies kāzu laiks un kā izrādās Waiheke sala ir kāzu vieta numur viens Jaunzēlandē. Tādēļ mums pagājušās nedēļas laikā bijušas 6 kāzas un tā kā bārmenis ir viena no svarīgākajām personām kāzās, tad nu man ir nācies krietni pasvīst, jo jāsagatavo visi dzērieni pietiekamos apjomos un kā arī jāpiedalās kāzu ceremonijās kā ielējējam protams. Vispār kāzu ceremonijas te ir patīkami īsas un jaukas un pateicoties darba vietas izvietojumam, ļoti skastas, jo skats uz okeānu un tālumā esošo Auckland ir daudzu pāru sapnis. Nu un es arī turpat blakus esmu visos viņu īpašajos momentos. Nesen gadījās piedalīties kāda vācu vīrieša un vietējās jaunzēlandietes kāzās, kurš lielākā daļa vācu viesu ieskaitot pašu līgavaini ieradās ietērpti tradicionālajās lederhosen un kāzās skanēja ļoti daudz vācu mūzikas, sākot no Nena un Falco un beidzot ar mūsdienu popsu. Tā ļoti jautri gāja, bet jāsaka, ka lielākoties te ir ļoti brīvs stils un reti kad viesi ierodas uzvalkos un vakarkleitās, tā ka acis pat nav kur piesiet…

Kas vēl? nu tiešām nekas īpaši stāstāms nav, laiks ir lielisks, vienīgi nevar pieerast, ka tad, kad noriet saule, paiek diezgan auksti, tas te tipiski esot… nu tā, dzīvoju mietpilsonisku dzīvi, krāju naudu turpinājumam un ir diezgan pelēki, tāpēc sāk atkal sākties ilgas pēc mājām un draugiem, bet nu tas būs kaut kā jāpārdzīvo…

Jā un ir doma doties uz Regeja festivālu, kas netālu no Auckland notiek jau vairākus gadus, bet izrādās, ka tas notiek stadionā, Latvijā esmu pārāk izlutināts ar labiem festiem brīvā dabā, tāpēc liekas neidomājami festot stadionā, pie tam regeja ritmos, tur vajag brīvību apkārt…

Un nobeidzot blogu, jāpastāsta arī par to, kas man te nepatīk. Tā mūžīgā kreisā puse, kas nav tikai braucot ar auto pa kreiso ielas pusi, bet arī gājēju ietves, kurās jāsamainās savādāk, arī darba durvis uz virtuvi, kas man vienmēr sagādā galvassāpes, jo kaut kā neapzināti izvēlos nepareizo pusi, un jūs jau varat iedomāties kādēļ rodas galvassāpes… nu nevaru pierast pie tā!

DSCN5886

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s