poriec

A trip around the world

5 dienu piedzīvojumi December 23, 2012

Filed under: Ceļojums — poriec @ 9:44 am
Tags: , , , , , ,

Atkal pagājis laiks un ir sakrājies šis tas pastāstāms, mazāk parādāms, jo mana japānu draudzene kaut kādu iemeslu dēļ vairs nefočē tā kā sākumā.

 

Tātad, kā jau visiem nopietniem, pieaugušiem cilvēkiem pienākās, esam līdz pat padusēm iekšā darbā, tā ka mājās esot gribās tikai gulēt un skatīties griestos. Kolēģi gan saka, ka tas mainīsies līdz sāksim saprast kas un kā darbā notiek, tā teikt kļūsim efektīvi, bet man neticās kaut kā. Par darbu nekādi nevaru sūdzēties, jo daru to, kas interesē, pamazām esmu apguvis lielu daļu no nepieciešamajām iemaņām un lielākā daļa ir vairāk vai mazāk skaidra. Vienīgi vēl ar kases aparātu jāsadraudzējas un tad jau tikai jāmočī. Nēdēļā vidēji nostrādājam ap 45-50 stundām, kas nākamajās divās nedēļās solās pieaugt, jo sakarā ar svētkiem vietējie nevēlas strādāt un tieši tādās reizēs noder imigranti, kas priecājās par pusotru stundas samaksu svētku laikā. Tāpēc arī mēs esam priecīgi, ka varēsim strādāt jo šogad no svētku sajūtas nav nekā, ir pilnīgs tukšums šajā sakarā, jo Jaunzēlandē pat eglītes nav, kādi tad vairs svētki???

 

DSCN5795

 

Tā, kas vēl noticis pa šo laiku, ak jā, pareizi, hronoloģiskā secībā jāstāsta:

 

Bijām darba ziemassvētku ballē, kura norisinājās pludmalē ar kaudzi junk food, alus un vīniem. Vakars izvērtās ļoti jautrs un spēcīgākie pievakrē pārcēlās uz restorāna menedžeres mājām (protams arī mēs) lai svinētu tālāk, tu kā atklājums nāca dzeršanas spēle – Ring of fire, kas visus padarīja daudz skaļākus un jautrākus, nu ja un tad jau bija jādodas mājās, jo nākamajā dienā bija liels plāns, par seniem laikiem apmeklēt kinoteātri.

 

Tā, klāt ir galvassāpes un nākamā diena, kas solās būt ļoti nepatīkama, jo galva taču sāp! Par pirmo dienas daļu nav pat vērts stāstīt, tāpēc pievērsīšos kinoteātrim. Twitterī jua minēju ka tas bija lieliskākais kinoteātris pasaulē, tā arī bija, jo kinoteātris ir ļoti mazs, aptuveni 50-60 vietīgs un tajā ir tikai vietējo saziedoti dīvāni (kaut kur dzirdēts stāsts, ne?) kuros var ērti sēdēt, pat spilventiņi ir piemeklēti. Papildus tam visam, drīkst nākt ar savu ēdienu un ēst kaut vai kotletes ar sautētiem kāpostiem. Vēl labāku visu padara tas, ka pēc pirmās stundas ir 5 minūšu pārtraukums, kurā var izmantot labierīcības vai arī nopirkt kādu dzērienu vai ēdienu, nu tā forši, nu! Noskatījāmies mēs Hobitu, jo kā gan to var nedarīt, dzīvojot Jaunzēlandē, bet nu ko lai saka, filma gara un būs vēl divas laikam, tā ka nu Džeksona kungam laikam grūti būtu īsfimu sataisīt.

 

DSCN5837

 

Tas arī gandrīz viss no stāstāmā, jo pārējās dienas aizņēma būšana darbā un dusmošanās uz autobusiem, jo šonedēļ vietējais pārvadātājs dod mums mājienus, ka pēdējais laiks iegādāties mašīnu (ko mēs arī janvārī izdarīsim) jo veselas četras reizes šonedēļ autobuss vai nu neanāca, vai arī nezināmu iemeslu dēļ nomainīja maršrutu (Rīgas Satiksme var uzsist sev uz pleca, viņi ir tikai otrs sliktākais pārvadātājs) un tā kā mēs izmantojam tikai pēdējos busus, lai tiktu mājās, nekas cits neatliek, kā mājās doties kājām, es jau nesūdzos, skaisti skati, zvaigžņotas, ļoti zvaigžņotas debesis, bet no darba līdz mājām ir mazliet vairāk kā stundas gājiens…

 

Tāpēc tagad esam jau izdarījuši mazu lietu, lai viss labotos – esam pārvākušies 50 metrus tuvāk darbam. Tāpēc šobrīd vairs nedzīvojam vieni, bet dalam māju ar divām meitenēm no dienvidamerikas un pašu saimnieci- Raewin. Pagaidām esam  šeit tikai vienu nakti, bet izskatās, ka viss būs lieliski, nu vismaz manā gadījumā, jo man ir tā laime gulēt aptuveni 10 kvadrātmetrus lielā istabiņā, kura ir pārbāzta ar dažādiem mūzikas instrumentiem, sākot ar sintezatoru un beidzot ar eksotiskiem dienviamerikas pamatiedzīvotāju mūzikas rīkiem, kurus es drīkstu izmantot kad vien vēlos, vienīgā problēma, ir tas, ka manī jau parādās vēlme apziest savu seju dažādās krāsās un ne tikai spēlēt be arī dzīvot kā dienvidamerikas pamatiedzīvotājam…

Vēl noteikti jāpiemin mans lieliskais skats, jo dzīvoju tādā kā tornī (Linda droši vien ļoti dusmojas uz mani, jo zinu, ka viņa ļoti gribētu dzīvot tornī) un tikai uz vienu debesspusi manai istabai nav logu. Vienkārši pasakaini. Godīgi sakot domāju, ka tikai paeicoties istabai šodien atradu iedvesmu uzrakstīt kaut ko.

 

DSCN5843

 

Tad nobeigšu ar vasarīgu Ziemassvētku sveicienu visiem! Turaties cieši, jo tā siltāk!

 

 

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s