poriec

A trip around the world

franči… October 17, 2012

Filed under: Ceļojums — poriec @ 6:28 pm
Tags: , , ,

Kopš pirmdienas esmu ieguvis kaut ko jaunu! Un tā ir….nacionalitāte! Tātad kā pie tās tiku? Par to mazliet vēlāk, sāksim ar kaut ko citu.

Visam labajam pienāk gals un diemžēl arī šogad vīnogas ir novāktas un sarkanā vīna upe ir gandrīz pārstājusi tecēt, nu vismaz priekš manis. Bet vīna saimnieks var būt laimīgs, jo visi 275 000 litri vīna jau ir mucās un gatavojas. Gatavojas pēc kāda laika tikt sapildīti pudelēs un sūtīti uz gandrīz jebkuru pasaules valsti, izņemot, protams, Latviju, tā ka draugi, manis lasīto vīnogu vīnu dabūt neizdosies tik vienkārši…

Vīna padarīšanai gan vēl tiks pielikts liels punkts, un tas notiks šo piektdien. Tiks svinēta sezonas noslēgšana un visi darbinieki (arī mēs) tiek aicināti uz restorānu, pusdienās un pēc tam vakars droši vien noslēgsies kādā bārā. Mēs bez šaubām ņemsim dalību šādā pasācienā. Vienīgā problēma, kuru vēl nav izdevies atrisināt ir – ko vilkt mugurā??? Jo laikam jau jāizskatās zolīdi, bet mums nekā vairāk par darba drēbēm nav… Bet gan jau, man nebūs problēmu ierasties tur arī darba drēbēs, galvenais tikt iekšā restorānā!

Aizmirsu vēl pastāstīt pašu galveno! Mūsu apdzīvotās mājas saimniece Celine kopā ar Antonin ir atgriezusies mājās un mums beidzot ir tulks, lai saprastos ar viņas mammu un divi superīgi cilvēki ar ko kopā atpūsties. Paspējām jau saprast, ka franču virtuve tomēr nav neglābjami slikta, petanka ir spēlējama, un, ka Celine tētim ir perfektākais dārziņš netālajos kalnos, ar vēl no vectēva laikiem saglabātu šķūnīti un skatu uz Pelussin un vēl citām apkārtnes pilsētām. Tur varbūt pat ravēt būtu patīkami…

Bet tagad gan par jauno darbu. Tātad ābolu lasīšanu, kuri domāju, ir pilni ar ķīmiju, jo cik lasot var redzēt, pie lielajiem, labajiem, ir arī tādi, kā gaisu izlaiduši baloni… Bet par pašu darbu liekas, Linda jau stāstīja. Es par cilvēkiem vairāk. Par pašiem saimniekiem, kas ir ļoti dīvaini un kuri nomainīja manu nacionalitāti. Slēgt līgumu un aizildīt papīrus par mani, viņiem nevajadzētu būt problēmas, jo, lai arī es gandrīz neko franciski pateikt nevaru, pasē viss ir ļoti skaisti ierakstīts arī franču valodā, bet īstenībāir savādāk. Cilvēki nesaprata ne māju adresi, ne to, kurš ir mans vārds un kurš uzvārds, bet nepārvaramas problēmas sagādāja tas, kādas nacionalitātes es esmu. Kad pārliecināju, ka esmu latvietis, izrādījās, ka cilvēki no vārda Lettonie nemāk izlocīt “latvietis'” jeb pateikšu priekšā – letton. Tad nu varam tagad iepazīties, Francijā esmu Žanis (izrunā Ža-nis) un esmu londonian, jo tas maniem darba devējiem likās pieņemams locījums…

Tā arī te klājās. Varu pačukstēt, ka laika posmā līdz aizbraukšanai no eiropas – 30ajam novembrim vēl dosimies uz Parīzi meklēt piedzīvojumus un vismaz es noteikti mēģināšu atrast vietas, pa kurām kādreiz Hemingvejs klīda, ja nu man arī rakstnieka bacilis pielīp??? Tā, ka ja kāds vēlreiz grib atvadīties pirms esam pārāk tālu, esiet mīļi gaidīti Parīzē. Runā, ka ar Raini pa 50 Ls turp, atpakaļ var tikt… uz tikšanos!

Bet kamēr mēs vēl tepat, tikmēr:

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s