poriec

A trip around the world

Pārvīnošanās September 29, 2012

Filed under: Ceļojums — poriec @ 6:52 pm
Tags: , ,

Laiks ikdienā aizrit nenormāli ātri un nemaz vairs ar kalniem nav atvadu teikšana bagešu zemei, viss gan ir atkarīgs no saules. Tieši tā, no saules! Jāgaida, kad koncentrētā saules enerģija un ūdens, kas savā vienkāršībā ir noslēpušies apaļās ogas iekšpusē beidzot kļūs gatavi, lai izpildītu savu sūtību un radītu jau tūkstošiem gadus ar mistiku apveltīto dzērienu – vīnu.

 

Šogad man ir paveicies un kopā ar Lindu rītos mērojam ceļu uz 8 km attālo vīna darītavu, kuras tuvumā vienmēr virmo patīkama rūgstošu vīnogu smarža, kas rītos manu prātu aiznes citā realitātē. Bet diemžēl ne uz ilgu laiku, jo jāsāk strādāt! Te gan mistikas nav nekādas, ir 2 spaiņi, asas šķēres ar kurām esmu jau paspējis sevi savainot, un vinogulāji, kuros gozējas gan sarkanas, gan baltas vīnogas, kuras tad arī ir jāsavāc un kad spaiņi pilni, jāsaber nesēja kastē. Šeit arī pie maniem pienākumiem ir jāliek punkts.

 

 

Pats vākšanas process ir pasakains, jo pirmkārt tas ir svaigā gaisā, otrkārt augstu kalnā, no kurienes vienmēr paveras skats uz burvīgo apkārtni, un treškārt protams ir vīns, kaut gan to vajadzēja likt pie pirmkārt. Vidēji dienā svaigajā gaisā pavadam 7 stundas, liekas gan, ka pa pēdējām 2 nedēļām ir bijušas veselas 4 brīvdienas, tā kā strādāšanas nav bijis nemaz tik daudz, tas gan saistīts ar to, ka šogad saule šai pusei īpaši savu seju neuzgriež un lidz ar to arī ražas vākšana ir atvirzījusies par pāris nedēļām.

 

Bet pats jaukākais darbā, protams, ir atpūtas brīži, kad tiek sagriezta bagete (tās ir visur), sadalīti sieri un atkorķēti vīni un tas viss notiek jau 9.30 no rīta, jo ir taču jāiestiprinās. Un manā glāzē šajās reizēs vienmēr ielīst vīns, jo kā gan var pateikt nē šādai iespējai. Pēc tam jau strādāt ir vieglāk un nemanot ir klāt pusdienlaiks un spirdzinošā rūgstošu vīnogu smarža, jo pusdienas ir pašā vīna darītavā. Un lai arī manuprāt franču virtuve nav izcila, bet par vienu lietu gan ir prieks vienmēr – pusdienas ir nopietna padarīšana un vienmēr tiek ieturētas trīs piegājienos. Sākumā nāk salāti, kāds pīrāgs vai gaļa, tad siltais, kurā ir gaļa, kombinēta ar dažāda veida piedevām un kā trešais nopakaļ soļo siers, kā arī saldais. hmm sanāk ganrīz vai 4 ēdieni, bet nu tādi tie franči ir. Ja vīna lielražotāja godu viņi ir nodevuši Itālijai, paši ieņemot tikai otro vietu pasaulē, tad pavisams skaidrs ir tas, ka sieru dažādības ziņā viņi ir nepārspējami un ir pacentušies katrai gada dienai veltīt savu siera šķirni… (runā ka īstenībā esot ap 400 šķirņu, bet nu atzīstiet, tomēr variants, ko es piedāvāju skan mistiskāk) Un gandrīz aizmirsu, galdā ir pašu ražotā vīna pārpilnība, jo visus ēdienus taču vajag arī apmazgāt…

 

Tāda ir aptuvenā ikdiena, kuru gadās nobeigt ar vieglu miglu acīs. (vienā no tādām reizēm arī radās bēdīgi slavenais video “bļe, brauc”) Pēcpusdienas darbu var nepieminēt, jo darba beigas atnāk vēja spārniem un var doties mājās. Mans pēcpusdienu šoferis Linda vienmēr mani aizvizina mājās, paldies par to viņai!

 

Un tā kā visa tuvējā apkārtne jau izklaiņota sēžam mājās un skatāmies no jauna “Friends”, liekas jau vismaz 8. reizi (ko padarīsi, ka labs seriāls un citiem seriāliem bija pauze) vai reizēm aizejam uz tuvējo parku, lai nogaršotu kādu neredzētu siera šķirni, kopā ar vīnu, protams!

 

 

 

Tā arī par un ap vīnu šīs dienas paiet un joprojām neko no franču valodas nesaprotu, joprojām franči no angļu valodas neko nesaprot, tā arī paliek viss līdzsvarā! Līdz nākamreizei!

 

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s