poriec

A trip around the world

Karstums August 6, 2012

Filed under: Ceļojums — poriec @ 11:01 pm
Tags:

Sēžot 23.44 uz grīdas un sākot rakstīt jaunu bloga ierakstu, sāku atcerēties, ka kopš ceļojuma sākuma jau pagājuši gandrīz 2 mēneši un jau ir pierasts pie dzīvošanas bez mājām, pie nepārtrauktas kustības, pie jaunu cilvēku satikšanas un atvadām no tiem, pie svīšanas un mazas netīrības, jo ne vienmēr var nomazgāties kad patiesi gribās un vajag, bet pie vienas lietas gan nevaru pierast – pie tā, ka nevaru satikt savus draugus un radus, jā, labi, ir sms un skype, bet vienmēr gribās vairāk, gribās kādu vakaru atkal izārdīties MCB, pieēsties pie mammas, apciemot māsas un brāļa ģimenes, ieiet pirtī ar klasesbiedriem vai padiskutēt ar elektriķu brigādi pie kāda alus kausa un un un…. Bet ir lietas, kas jāpabeidz un sapņi, kas jāpiepilda, tādēļ  pagaidām jāsamierinās ar sms un skype. Bet labi, emocijas pie malas un labāk pastāstīšu, kādi piedzīvojumi gadījušies kopš pēdējā ieraksta…

Pirmkārt atļaušos sevi uzlielīt, ka tomēr saņēmos un ar riteni nominos visu Sella Ronda, kas beigu beigās nebija tik gara kā likās sākumā, bet tāpat pa ceļam sāka kājas gan krampji mocīt, gan vēderu izsalkums, bet tomēr finišēju, par ko arī iels prieks un lepnums.

Tas arī viss no sportiskā viedokļa, jo pārējo laiku pavadījām kopā ar Lotāru, apmeklējot restorānus, nogaršojot dažādus kviešu alus un pļāpājot par dažādām tēmām, sākot no olimpiādes un beidzot ar kommune 1 un Uschi Obermaier. Papildus paspējām arī apskatīt Alpu ciemata mākslas šedevrus…

Image

Tā arī laiks ļoti ātri paskrēja un sakravājām somas, salikām tās Lotāra saab un devāmies uz Slovēnijas pusi, kur bijām arī plānojuši atvadīties no Lotāra. Nonācām šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētā – Maribor, kura man tomēr likās piešķirtajam godam negatava un nekas īpašs tajā nebija atrodams, pāris plakāti ar zīmīgiem ziņojumiem – You too are only art utt, bet tas arī viss. Rīgai pēc 2 gadiem, ja nemaldos, nebūs grūti šādu sniegumu pārspēt…

Iekārtojāmies viesnīcā, tikām pie interneta un saņēmām ziņas no Jaunzēlandes par to, ka, lai saņemtu working holiday vīzu, mums ir jāiesniedz arī krūšu rentgena foto, jo pateicoties LV veselības sistēmas mazspējai mūsu valstī ir augsta saslimstība ar tuberkolozi. Pēc šīs ziņas saņemšanas nācās visu pārplānot un meklējām tuvāko sertificēto ārstu (nederēja kurš katrs, tikai tie, kas iekļuvuši maģiskajā Janzēlandes speciālistu sarakstā) kurš atradās Klāgenfurtē, nepilnus 100 km no Maribor, bet nākamajā rītā mēģinot sazināties ar ārstu, izrādījās, ka viņš ir atvaļinājumā, arī nākamie varianti atkrita tāda paša iemesla dēļ un vienīgais variants beigās izrādījās Minhene, tāpēc ātri sapakojāmies un sēdējām Lotāra Saab esot ceļā uz Minheni, kur viss arī veiksmīgi tika nokārtots, rentgeni sataisīti, vēstule uz Jaunzēlandes vēstniecību nosūtīta un atvadas no Lotāra atliktas uz vienu dienu

Bet atvadas tomēr tika sagaidītas un nākamajā dienā pēc brauciena uz Minheni, tikām atstāti kādā benzīntankā, ceļā uz Austriju un prom mūsu draugs Lotārs bija. Tiešām fantastisks kungs, kurš mūsu ceļojumu padarīja daudz interesantāku un kas zina, varbūt satiksim viņu atkal Jaunzēlandē.

Image

Pēc neilgas stopēšanas sēdējām jau auto, kas mūs pilna ātrumā veda nepareizajā virzienā, tikai mēs to vēl nesapratām. Saprašana atnāca tikai pēc nobrauktiem 100 km, kad palūdzām, lai mūs izlaiž kādā benzīntankā un tā arī sākām ceļu apakaļ, lai tiktu uz pareizā ceļa. Ilgi gan mums nācās gaidīt, jo benzīntankā iegriezās tikai smagie auto un tie nebija naski uz līdzbraucēju paņemšanu, bet pēc kādām stundām piecām viss nokārtojās un sēdējām grieķa mašīnā un klausījāmies stāstos par to, cik slikti ir Grieķijā, bet puisis tāpat smaidīja, kaut gan tikko Austrijā bija saņēmis 220 eiro sodu par distances neievērošanu. Tā. klausotis dažādos stāstos, mēs nokļuvām aptuveni turpat kur sākām dienu. Tā kā diena bija palaista vējā izdomājām kaut kā sevi palutināt un redzot dzelteno M burtu, gājām pieēsties kā jau izsalkušiem ceļotājiem pieklājās.

Image

Ar pilniem vēderiem devāmies apskatīt teritoriju, kura uz nezināmu laiku jāsauc par mūsu mājām un beidzot satikām arī kādus stopētājus un vēl pie tam daudz, jo Budapeštā taču Sziget festivāls, tāpēc visi benzīntanki pilni ar mums līdzīgiem cilvēkiem. Iepazināmies ar franču jauniešiem, kas devās uz Budapeštu. Tā kā mums nekur nebija jāsteidzas, ļāvām lai puiši stopē, bet mēs laiskojāmies zālītē spēlējot ģitāru un garlaikojoties. Tā arī pienāca vakars un sākās lietusgāze, tādēļ pārcēlāmies uz benzīntanku un vērojām kā tad mūsu paziņas mēģina iekarot Vācu autobraucēju sirdis. Diez ko labi viņiem neveicās, jo angļu valoda liekas, ka nebija viņu stiprā puse, jo vienmēr uzruna sākās ar could You take me and my friend with You in the car… Brīdī, kad lietus mitējās, nolēmām, ka nav jēgas vairs kaut kādu brīnumu gaidīt, tāpēc jādodas pie miera. Atradām diezgan jauku, bet dubļainu mežiņu, kurā arī uzcēlām telti un mierīgi nogulējām visu nakti.

Pa nakti mūsu franču paziņas bija pazuduši tāpēc mierīgi sākām stopēt un jau pēc 20 minūtēm sēdējām vācu jaunieša mašīnā un beidzot braucot pareizajā virzienā. Netālu aiz Austrijas robežas, lielā benzīntankā  samājāmies uz atvadām ar šoferi un palikām karstumā uz nenoteiktu laiku.

Lai ērtāk stopētu, izdomājām jaunu stratēģiju, vieglajām mašīnām rādījām netālās pilsētas Linz zīmi, bet smagajiem auto RO jeb Rumānijas zīmi. Stratēģija strādāja tik daudz, cik tas, ka smagās auto uzpīpināja mums un viss, tāpēc paspējām iepazīties arī ar vācu meitenēm, kas stopēja uz protams ka Budapeštu un arī franču pārīti, kas devās tajā pašā virzienā.

Vienīgas negatīvais šajā dienā bija tas, ka man nācās atvadīties no maniem iemīļotajiem circa šūziem, kas bija pacietuši daudzus mošpitus, bet ceļojums tiem izrādījās pārāk daudz..

Image

Bet laikam atvadas nesa laimi, jo pēc dažām minūtēm garām mums devās divas vieglās automašīnas, kuru numura zīmes nepārprotami liecināja, ka mums ir pa ceļam, uz Rumāniju. Sarunājām gan sev vietas auto, gan palūdzām, lai paņem arī vācu meitenes un devāmies ceļā. Rumāņi par laimi bija nerunīgi un visu ceļu līdz Rumānijai uzdeva tikai dažus jautājumus, tāpēc varējām atpūsties un ieslīgt savās domās. Tā arī šķērsojām robežu, uz kuras pirmo reizi ceļojuma laikā tika veikta pasu pārbaude, jo kā izrādās Rumānija nav Šengenas valstu vidū un arī par pīpēšanas aizliegumu bāros un kafejnīcās negrib ne dzirdēt, tāpēc ja kāds pīpmanis vēl grib izbaudīt brīvību un uzpīpēt kādā bārā, tad jādodas uz Rumāniju. Pirmā nakts Rumānijā tika pavadīta koku pudurī, netālu no pilsētas un no rīta varēja redzēt gan aitu baru, gan govis ganāmies, gan pa netālo ceļu čigānus pajūgos, vedam uz pilsētu arbūzus… Jauki tā pamosties pēc konservatīvās Vācijas. Bet pārāk ilgi uzkavēties nedrīkstējām, jo vēl līdz vakaram vēlējāmies nokļūt Timisoarā, kur mūs gaidīja Lindas paziņa Adrians (es nezinu kā Linda paspēj iepazīties ar visiem, bet Adrians pirms diviem gadiem viesojās Latvijā, lai piedalītos makšķerēšanas čempionātā, kurā pārstāvēja Rumānijas izlasi. Pirms diviem gadiem viņš arī paspēja Rumānijas čempionātu novinnēt un es ceru, ka pēc dzīvošanas pie viņa, mans antiOltes lāsts būs noņemts). Devāmies uz piemērotu vietu stopēšanai un sākām konkurēt ar vietējām prostitūtām, kurš ātrāk sagaidīs kādu apstājamies. Diemžēl zaudējām ar 2:0, jo kā izrādās prostitūta agrā sestdienas rītā ir diezgan ejoša prece Rumānijā. Īpaši gan neskumām par zaudējumu un sagaidījām savu auto, kurš mūs aizvizināja līdz Timisoarai, kur satikām Adrianu un pie kura esam arī šobrīd. Paspējām izbaudīt pilsētas svētkus, apmeklējot orķestra uzstāšanos pilsētas centrā un noskatoties brīvdabas kino.

Image

Bet, lai arī Adriana piedāvātā iespēja palik pie viņa līdz piektdienai un tad doties kopā uz Brasov pusi, liekas vilinoša, mūsu nemiers mūs dzen uz priekšu un tādēļ jau brīdī, kad Tu šo lasi, esmu ceļā uz Transilvāniju, lai apskatītu vai Drakula tiešām ir miris, pa ceļam, gan droši vien drošs paliek drošs nopirkšu ķiploku virteni un sanaglošu koka krustu, lai ja nu kas, varu aizstāvēties.

P.S. Liekas, ka esmu tipisks latvietis un vienmēr esmu neapmierināts ar esošo laiku, jo tas karstums, kas mūs šobrīd pavada man jau ir līdz kaklam, jo šobrīd 1.54 naktī esmu nosvīdis no tā, ka sēžu un rakstu.

 

2 Responses to “Karstums”

  1. JK Says:

    Nu itālijā ir tāds pats karstums, tagad +33 un ja neuzceļ telti ēnas pusē (ir gadījies) tad no rīta var izcepties😀

  2. lasītāja Says:

    ha haaaa, konkurēt ar vietējām prostitūtām. Laba izklaide, laba.😀


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s