poriec

A trip around the world

Punkts April 30, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 9:00 am

Esmu izlēmis neko sīkāk nepublicēt par pēdējām dienām Ņujorkā, jo mans prāts jau pamazām ir pārslēdzies uz došanos mājās, tādēļ pilsētu skatu citām acīm un jā dzīvē tā izskatās pavisam savādāk, bet tā jau ar visu, tādēļ jāpiekrīt Sprīdītim – No tālienes izskatās diezkā, bet kad pieiet klāt, pavisam citādi.

Kas to būtu domājis, ka tikai divarpus gadus pēc sava līdz šim zemākā dzīves punkta saniegšanas – depresijas un tumša antidepresantu un alkohola kokteiļa jaukšanas viss tik krasi mainīsies un es atradīšos pretējā kalnā, laimīgs un ar lepnuma sajūtu, ka esmu pirmo reizi piepildījis kādu savu sapni.

Dzīve tomēr ir tik apbrīnojama ar savu neparedzamību. Man viss šis pēdējais gads ir bijis neaprakstāms, īpašs, neaizmirstams! Jāsaka liels paldies visiem tiem (nezinu, cik bijis patiesais bloga sekotāju daudzums, bet bloga skatījumi bijuši gandrīz 20 000, paldies par to!), kas sekoja līdzi manām un Lindas gaitām ceļojumā apkārt pasaulei.

Liels paldies visiem, kas ceļojuma laikā ir izguldījuši, izpalīdzējuši, apstājušies vai vienkārši domājuši labas domas. Īpašais paldies Lindai, bez Tevis ceļojums būtu savādāks un daudz grūtāks un garlaicīgāks, lepojos par Tavu lēmumu palikt ilgāk sapņu zemē. Tikpat īpašs paldies manai mammai, par neskaitāmajiem e-pastiem un būšanu lieliskai mammai. Vēl arī visi pārējie radi un draugi, paldies par visu, Jūsu atbalsts bijis neatsverams!

Visbeidzot ir pienācis laiks pielikt šim stāstam un arī visam ceļojumam punktu un liekas, beigu beigās nevarēju izvēlēties labāku laiku, lai atgrieztos atpakaļ mājās, jo ir taču pavasaris, un šogad tas man būs īpašs, jo ne tikai dabai tas būs jauns sākums, bet arī man.

Paldies un uz tikšanos Latvijā!

 

P.S. Beidzot esmu pilnīgi pārliecināts – pasaule tik tiešām ir apaļa!

 

 

Lansinga April 27, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 10:22 am

Es te jau esmu iekarsis, trešais ieraksts īsā laikā, tas nu gan man nav raksturīgi…

Ir pienācis otrdienas rīts un veiksmīgi atstāju hosteli ap pulksten 10iem, bet man ir ļoti daudz laika, jo autobuss uz Lansingu ir tikai 15.35, tas nozīmē, ka varu nesteigties. Protams uz staciju eju kājām un samāju atvadas ar kraukļiem, debesskrāpjiem un kaijām. Veiksmīgi izdodās pabrokastot kādā ķīniešu ieskrietuvē, kuru porcijas pārsteidz mani nesagatavotu. Bet vecā labā latvieša daba protams ņem virsroku un vis tiek likvidēts. Vēl saldajā saņemu fortune cookie, pirmo reizi mūžā cepums saka man, ka drīz atradīšu darbu, un smejies vai nē, izskatās, ka cepums nemeloja, bet ne par to tas stāsts.

Ezera tuvums liek sevi manīt un pāris minūšu laikā no saules vairs ne miņas, bet stafeti pārņem vecais labais lietus, tādēļ man nākas nīkt stacijā un atkratīties no ntajiem, tiešām ntajiem cilvēkiem, kas nāk prasīt naudu, autobusa biļetes, pārdod avīzes, pastkartes utt, ziniet daži lūdzēji ir ok, bet te jau likās ka gandrīz vai viņi rindā sāks stāties, un nepārspīlējot cilvēki 40-50 kopumā manu mieru centās patraucēt. Tas laikam arī ir tipiski visās valstīs, ka autobusu un vilcienu stacijas kaut kādā veidā piesaista šos cilvēkus, laikam jau ar garajām darba stundām, kur viņus prom neviens nedzen.

Aizmirsu pieminēt, ka Lansingā esmu sarunājis guļvietu caur Couchsurfing pie kāda pārīša, kas solās būt ļoti interesanti, jo meitene mācās par ārstu, bet puisis ir nukleārfiziķis. Tā kā viņi piedāvā mani sagaīdīt galapunktā, man ir svarīgi nonākt galā laicīgi. Bet kā jau šādos gadījumos gadās, viss saiet grīstē.

Pulkstenis jau rāda pāris minūtes pēc trijiem, un dodos tuvāk savai autobusa pieturai, kur pēc pāris minūšu gaidīšanas iepazīstos ar meiteni vārdā Erin, kas ieraudzījusi manu mugursomu atplaukst smaidā un uzreiz sāk sarunu, jo viņa pati pēdējos divarpus gadus ir pavadījusi ceļojot pa āziju un dienvidameriku, papildus tam viņa arī dodās uz Lansingu, viņa ir aktīva Couchsērferu izguldītāja un viņa ne tikai zin kur atrodās Latvija, bet arī šīs vasaras beigās plāno apciemot visas Baltijas valstis. Tas tiešām ir ļoti negaidīti, ka Čikāgas centrā kāds zin kaut ko par Latviju. Tā arī laiks uzeiz ātrāk paiet, bet autobuss kā nenāk tā nenāk, paiet 10 minūtes, 20mit un arī pusstunda ir klāt. Pēc 45 minūšu kavēšanās autobuss tomēr ir klāt, bet mēs visi gaidītāji esam kārtīgi izmirkuši, jo pieturai nav jumtiņa.

Ceļā jāpavada 5 stundas un tā kā autobusā ir wifi, tās paiet ātri. Un tā kā autobuss brauc ļoti ātri, pēc laika saprotu, ka esam atguvuši visu zaudēto un būsim galā laicīgi. Tā arī ir, ierodamies pat ar 10 minūšu handikapu, tādēļ Erin mani pārsteidz jautājot vai es vēlos pazvanīt maniem CS izmitinātājiem. Izrādās, ka Lansinga atrodas jau citā laika zonā, un mēs esam 50 minūtes par vēlu, tādēļ mani neviens stacijā nesagaida un pati stacija ir parodija par nosaukumu – 6 sēdvietas zem jumta, tas arī viss, nekas vairāk.

Protams, lai visu esošo situāciju padarītu sliktāku, Erin telefona baterija nosēžās, tādēļ pazvanīt vairs nevienam nav iespējams. Par laimi, Erin mamma atbrauc viņai pakaļ un viņas piedāvā mani aizgādāt pie maniem CS izguldītājiem. Labi, ka savos pierakstos kaut kur biju arī viņu adresi pierakstījis, tādēļ veiksmīgi atrodam manas īslaicīgās mājas un viss ir kārtībā. Ļoti paveicās ar to, ka iepazinos ar Erin, bez viņas man klātos daudz grūtāk. Lielais paldies viņai par palīdzību.

Nākamais rīts ir klāt un tas sagaida mani ar sniegu aiz loga un ar lielu uzdevumu, kas ir jāizpilda. Par uzdevumu – uz Lansingu senākos laikos emigrēja mani radinieki, un man vēl mazam esot vienmēr sūtija dažādas paciņas ar gardumiem, apaviem un nu visdažādākajām lietām. Es atceros cik liels prieks bija saņemt viņu paciņas un kāds lepnums par to, ka kāds no radiem dzīvo amerikā. Par nelaimi laikam ejot mēs visi novecojam un neizbēgami pienāk laiks teikt ardievas šai pasaulei, tādēļ apciemot viņus varēju tikai kapos, ko arī veiksmīgi izdevās izdarīt. Jāsaka, ka šajos kapos, bija diezgan daudz latviešu kapuvietu un visi kā viens norādīja vienu un to pašu uz kapakmeņiem – latvietis. Un vēl jaukāk bija tas, ka visi vārdi un uzvārdi nebija amerikanizēti, bet skaidrā latviešu valodā – Kubuliņš, Krūmiņš, Bankevis, Bērziņš utt un ļoti daudzus no kapakmeņiem rotāja senlatviešu zīmes – Saules koks, Laimas, Māras zīme utt Liekas, trimdā dzīvojošie latvieši spēja daudz vairāk novērtēt tēvzemi, nekā mājās palicēji, arī tagad mūsdienās.

Šādu pārdomu vadīts pa slapjdraņķi atgriezos mājās un izbaudīju jaukas sarunas ar pārīti, kas mani izgulda savās mājās un godīgi sakot sajutos daudz laimīgāks par to, ka man ir mājas kur atgriezties.

 

Aviary Photo_130114170779399331

 

Vēju pilsēta Čikāga April 26, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 8:30 am
Tags: , ,

Esmu ļoti saņēmies un tā kā aiz loga valda lietus un pretīgs laiks, labāk laiku pavadu darot kaut ko jēdzīgu (labi jau labi, bloga rakstīšana nav tas jēdzīgākais ko varētu pasākt)

Tātad Čikāgā vilciens ieripo agrā pēcpusdienā un aiz loga var vērot kā privātmāju rajoni lēnām pārtop par ražošanas ēkām līdz arī tās tiek nomainītas pret debsskrāpjiem un Chicago union station ir sasniegta. Izkāpjot no vilciena kaut kur pazemē nākas secināt, ka te ir ļoti agrs pavasaris un ir nenormāli auksti, pēc maniem mēģinājumiem pārvērst fārenheitu celsijā un vadoties pēc veselā saprāta secinu, ka ir aptuveni plus 3-5 grādi. Kaut kas pavisam sen aizmirsts, jā pēdējo reizi tik zemu temperatūru nācās piedzīvot Norvēģijā, pirms desmitr mēnešiem. Arī izejot no dzelzceļa stacijas siltāks nepaliek, pūš ledains vējš no Mičiganas ezera puses un saule ir noslēpusies aiz nebeidzama mākoņu deķa.

Aviary Photo_130113159151251604

Vēl braucot pa Kaliforniju nejauši, nekurienes vidū uzgāju mazu hosteli un par laimi somā iemetu bukletu ar visiem organizācijas hosteļiem un viens no tiem atrodās pašā Čikāgas sirdī. Tas ir arī mans šīs dienas mērķis, atrast ceļu uz hosteli un nobāzēties tur. Bukletā minētā informācija ir nekam nederīga, jo norādītais autobusu maršruts svētdienā nekursē un tā kā man nav visas Čikāgas kartes, man nav ne jausmas uz kuru pusi man īsti jādodās un cik tālu no stacijas tas atrodās. Kāpju iekšā pirmajā autobusā, ko pamanu un apprasos šoferim, kā es varu nokļūt siltumā. Saņemu nepieciešamo informāciju un dodos uz pieturu, kur nācās gaidīt gandrīz stundu, tādēļ metu kaunu un šortus zemē un turpat pilsētas centrā pārģērbos siltākās drēbēs, cik nu man to drēbju gan ir, par laimi somas apakšā mani gaidīja Zviedrijas FC Umea fanu kluba (ja atceraties saņēmām tās kā dāvanas) šalle un cepure, kas beidzot varēja kaut kam arī noderēt.

Tā, jaunajā ietērpā autobusa gaidīšana problēmas nesagādāja un likās, ka autobuss atnāca pavisam ātri. Man par lielu pārsteigumu izrādījās, ka mans noskatītais hostelis atrodas tikai 2 pieturu attālumā un visai viegli bija sasniedzams kājām, kārtējo reizi varēju tikai dusmoties uz sevi, jo mana neplānošana uz priekšu atkal izspēlēja joku. Bet nu nekas, esmu hostelī, samaksāju naudiņas par 2 naktīm un par pārsteigumu sev secinu, ka amerikas hosteļi ļoti atšķirās no Jaunzēlandē redzētajiem, pirmkārt, super tīri, ar daudz dažādām drošības iekārtām, sieviešu un vīriešu istabas nodalītas pa stāviem, no alcohol zona utt. Līdz ar to arī ir manāms, ka hostelis ir piesaistījis pavisam cita kontingenta cilvēkus, kas vairs nav ceļotāji ar mazu budžetu, bet vairāk darba meklētāji, ģimenes, lielākoties spāniski runājošie. Kārtējo reizi man nepaveicās un neviens no manas istabiņas biedriem nav ieinteresēts runāt ar mani vairāk par tik vien kā “pieklājīgo” hey, sāku jau pie tā pierast, neko darīt.

Tā kā runāt mnav ar ko, jādodās ielās! Kā jau visur esmu iepriekš minējis, Čikāga man patika! Pilsēta ar milzu debesskrāpjiem, parkiem, milzīgu ezeru no austrumiem un protams džezu un blūzu (jā visur kur vien varu, tas ir jāpiemin) Klīstot pa ielām tā vien ap sevi sajutu tādu 30-40to gadu sajūtu, kas liekas nezūdoša, tāpat kā arī pilsētas centra neskaitāmo uzvalkos tērpto cilvēku jūra.

Aviary Photo_130113147728131593

Tā arī pirmais vakars bija klāt un devos atkal uz savu hosteli. Ja istabiņa būtu mazliet slliktākā stāvoklī un aiz sienas kaimiņi būtu dzirdami, es tiešām būtu sajuties kā amerikāņu filmā, jo aiz loga visu nakti nepārtraukti brauca metro (Daļēji atrodas zem zemes, bet centrā visas sliedes ir virs ielām, t.i. gaisā, tādēļ arī visu laiku metro bija dzirdams) papildus arī dēļ šī metro novietojuma, Čikāga man atsauca atmiņā Liberty city (izrunāt ar krievu akcentu) no GTA. Bet tā kā nogurums bija diezgan liels, īpašiu nemaz metro netraucēja.

Jauna diena ir klāt un vējš ir atkāpies,  un arī mākoņu sega ir pazudusi, tā vien šķiet, ka īpaši priekš manis, lai varu kārtīgi izbaudīt pilsētas apskati. Īpaši neiedziļināšos stāstos kas un kā, skatamies labāk bildeš:

Aviary Photo_130113128585231225

Aviary Photo_130113161769722631

Aviary Photo_130113166012424359

Papildus visai jaukajai dienai nolēmu arī sevi palutināt vakarā ar vakariņām kādā no lokālajām ēstuvēm, kā nekā Čikāga sevi sauc par gastranomijas galvaspilsētu.. Tā nu iegriezos vietā ar nosaukumu Millers Pub, jo gribējās arī labu alu nodzerties. Man par pārsteigumu no pub tur maz kas bija redzams, vismaz iekārtojuma ziņā, tas izrādījās vidēja līmeņa restorāns, vienīgi alus izvēle priecēja, 20 izlejamie ali un 70 dažādi pudeļu ali, sākot no ASV un beidzot ar Beļģu aliem. Un ko gan lai citu pasūta, ja ne to, kur amerikāņi liekas specializējušies visvairāk – ribiņas. Tā nu izvēlējos Canadian baby pork bbq ribs, un sāku ar vietējo ipu, lai pēc tam pārietu uz ko tumšāku un smagāku. Jāsaka, ka ieraugot atnesto porciju sajutos slikti un labi vienlaikus, slikti, jo radās tāda sajūta, ka viens pats apēdīšu veselas cūkas ribiņas, jo porcija bija patiešām milzīga, vienīgi tas, ka visu dienu neko nebiju ēdis, ļāva man viņu piebeigt, lai gan amerikā normāla prakse ir neapēsto ņemt līdzi uz mājām un tā izvēlējās darīt ļoti daudzi restorāna apmeklētāji.

Gribēju gan izteikties par kaut ko citu, liekas iepriekš jau biju minējis, ka visur valdošais uzskats par ameriku, kā sūdīga alus valsti, ir stipri maldinošs, un balstīts uz vienīgi Budweiser nedzeramību. Pēdējos gadus šajā valstī rodas neskaitāmi daudz mikro alusdarītavu, kas rada patiešām izcilus alus, kuru cena ir ļoooooti patīkama. Jācer, ka kādreiz tomēr arī Latvijā sapratīs, ka pasaulē ir ne tikai lāgeri, bet ļoti daudz dažādu garšīgu alu. Man protams liels prieks par amerikas dažādajiem aliem, kuru dažādību mēģinu nomēģināt pie katras iespējas. Liekas, ka Čikāgā sanāca noprovēt pagaidām labāko Stout un Porter tipa alu, par eiliem nemaz nerunājot.

Diemžēl bildes pakautrējos uzņemt no lokāla, jāpiemin tikai tas, ka Jaunzēlandes alus nosaukumu dažādība bija vien bērna šļupsti pret amerikāņu izdomu.

Pašā raksta nobeigumā vēl gribēju pieminēt, ka sevis lutināšana ar to vien nebeidzās, sanāca iegriezties arī Buddy Guy Legends blūza klubā, kur pats misters Buddy Guy reiz pa reizei mēdz uzkāpt uz skatuves iepriekš nebrīdinot. Man par diemžēl nepaveicās viņu redzēt dzīvajā, toties izdevās paklausīties ļoti interesantu džemu, jo pirmdienās viņiem ir atvērtā skatuve, nāc ar savu instrumentu un džemo. Tā vien pirksti kratījās ritmā un bija tik žēl, ka ģitāras maģiju esmu atklājis tik vēlu, būs lielāka iedvesma mājās praktizēties.

Aviary Photo_130113141069423513

Tā arī visas trīs dienas vēja ātrumā paskrēja un pienāca laiks doties tālāk, šoreiz uz Lansingu, kur atrodos arī šobrīd. Par to kādēļ Lansinga un kā man te klājās, nākamreiz…

Aviary Photo_130113136349129079

 

43 h vilcienā April 25, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 12:00 am
Tags: , ,

Atkal laiciņš ir pagājis, bet šoreiz solos būt ļoti produktīvs un tuvāko 24h laikā blogā tiks publicēti vairāki raksti.

Tātad sākam hronoloģiskā secībā:

Esmu pavadījis savas piecas stundas autobusā un esmu atgiezies atpakaļ Losandželosā, lai dotos uz Vēju pilsētu – Čikāgu. Bet tā kā ASV beigu beigās pavadīšu tik maz laika, nolemju uz Čikāgu doties ar vilcienu, vismaz ameriku redzēšu, caur drošības stiklu, bet nu labāk nekā lidojot. Tā nu biļete ir kabatā, par laimi par saprātīgu cenu, jo ap 3600 km garo ceļu veicu pa 180 dolāriem. Vienīgā problēma likās laiks, jo šis ceļš tika veikts, jā tieši tā, 43 stundās. Amerikas dzelzceļš neizceļās ar ātrumu, tā nu vilciens arī lēnā garā čukināja, ne ātrāk kā 80 km/h un es garlaikojos.

Diezgan viegli noorientējos vilcienu maršrutos un peronos, jo arī Latvijā parasti izvēlējos vilcienu satiksmi, tādēļ nekāda jauna pasaule man nebija jāatklāj. Tā kā uz vilcienu nācās gaidīt 6 stundas (ierados ar lielu laika rezervi) apskatīju Los Angeles union station un jāsaka laikam visā pasaulē dzelzceļnieku pasaule ir tikpat ierūsējusi kā Latvijā, pati stacija izskatījās kā no 50.-60. gadiem ar maziem uzlabojumiem priekš mūsdienām, kā izrādījās tā arī bija taisnība, jo gaidot vilcienu sāku pļāpāt ar kādu padzīvojušu pāri, kas gaidīja to pašu vilcienu un tante, kas bija jau aptuveni 60-70 gadus veca stāstīja, ka bērnībā esot tieši šajos pašos krēslos sēdējusi un gaidījusi vilcienus, jo viņas tēvs bijis mašīnists, un krēsli neesot mainījušies. Jāsaka, tajos laikos laikam cilvēki vēl mācēja taisīt neizsēžamus krēslus…

Bet visā visumā visai bēdīgi stacijā izskatījās, ne wifi, ne arī īsti pieklājīgs apkalpojošais personāls. Te arī ir stāsts par kādu kungu, kurš pirmo reizi bija ieradies vilcienu stacijā un nezināja, ka norāde uz peroniem ir neprecīza, norādot tikai 12 ceļus, kaut gan reāli ir 14. Tad nu kungs uzdrošinājās pajautāt kādai korpulentai stacijas darbiniecei kur tad viņam jādodās, ja viņam norādē minēts 13. ceļš uz ko viņš saņēma tādu lamuvārdu gūzmu un apvainojumus, ka man nācās secināt, ka es pat mazu daļiņu no amerikāņu lamuvārdu daiļrades nezinu. Jāsaka, ka arī amerikā pietiek cilvēku, kas atrodas nepareizajos amatos, tā nav tikai Latvijas problēma.

Labi, aizmirsīsim visu negatīvo, vilciens ir klāt, atrodu savu vietu un labpatikā secinu, ka krēsli ir ērtākie, kur es esmu sēdējis, kājām vietas ir cik uziet, plus vilciena personāls pārsēdina visus, kas sasēdušies pa diviem, jo pasažieru ir ļoti maz (cik paklausījos gandrīz visi vilcienu izmantoja pirmo reizi, ASV sabieriskais transports izskatās vispār ir kaut kāds tabu un “nabadzīgo” cilvēku pārvietošanās līdzeklis) tas nozīmē, ka abas naktis varēju izlaisties pa diviem krēsliem, kas bija nolaižmai tik zemu, ka man bija sajūta, ka guļu divguļamajā gultā. Ļoti patīkami! Vienīgā problēma bija tajā, ka atkal amerikāņi bija ļoti kūtri uz sarunām, atbildot ļoti strupi uz maniem jautājumiem un pēc manas paziņošanas par to, ka esmu no Latvijas, veltot man tik neticīgus skatus un man bija skaidrs, ka viņu domas bija – eu nu vecīt beidz *irst, tā ir izdomāta valsts.

Tā nu viss laiks vilcienā bija jāpavada savās domās, lasot grāmatu, rakstot piezīmes ceļojuma grāmatā, kā arī spēlējot neskaitāmas partijas minesweeper, jo arī vilcienos internets nav pieejams. Par laimi arī aiz loga dabasskati mainījās ik pa 100 kilometriem tādēļ vismaz diennakts gaišajā laikā bija uz ko skatīties.

Aviary Photo_130113148611070775

Un da asskati tiešām bija to ‘verti, lai pavadītu visas 43 stundas vilcienā, jo paspējām šķērsot vienmuļo Ņūmeksiku, lai pietuvotos un beigās arī šķērsotu Misisipi, kas šobrīd arī ir pārplūdusi un liekas vārās no ūdens pārpilnības.

Aviary Photo_130113149940927248

Aviary Photo_130113150755754935

Aviary Photo_130113151565923784

Tā arī laimīgs secināju, ka Ilionoisa, kas bija mans galapunkts vispār atgādina Latviju, daudz mežu, daudz applūdušu lauku un daudz aramzemes, un galvenais, liels pavasaris, jo kā manīju šajās pieturās cilvēki vilcienā kāpa biezās jakās un ar cepurēm galvā. Tas tikai liecināja par vienu, laikam šortu sezona tomēr ir galā un nonākot pašā vēju pilsētas sirdī, nācās secināt, ka vēji ;seit valda gan dienā, gan naktī un mans vasarīgais kalifornijas ietērps nekādā gadījumā šeit neiederēsies. Esmu nonācis agrā pavasarī, vēju pilsētā Čikāgā, kuras ielās liekas uz katra soļa ir dzirdamas blūza un džeza skaņas un kur baložu vietā saimnieko kraukļi….

 

Sin city April 19, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 6:58 am

Liekas es nevareetu apgalvot, ka esmu apmekleejis ameriku, ja es nebuutu atbraucis apskatiit pilsetu, kas nekad negulj, kura katru dienu daavaa kaadam laimi un izjauc kaadu gjimeni, vieta, kur cilveeki no visas pasaules brauc izklaideeties un visas pasaules bazniicas nolaad kaa velna iemiesojumu. Protams taa ir Las Vegasa, pilseeta, kas ir uzbuuveeta nekurienes viduu. Pilseeta, kas simbolizee cilveeku uzvaru paar tuksnesi. Esmu sheit pavadiijis 4 diennaktis un izstaigaajis un izspeeleejis visus visus the Stripe esoshos kazino. Pirmais, kas duraas aciis ir lielais bezpajumtnieku, vai preciizaak sakot pseido bezpajumtnieku skaits ielaas, kuri ir tikai viirieshi (feministes gavilee) labaakajos gados, kuri godiigi sakot izskataas labaak nekaa videejais latvietis. Otrais, ko jau saakumaa gribu piemineet, ir amerikaanju slinkums, kas manupraat atstaaj daudz lielaaku iespaidu uz vinju lieko svaru, nekaa demonizeetie burgeri, jo vinji ir tik mazkustiigi, ka vinju uzbliishana nepaarsteidz. Es piekriitu, ka eskalatori kaapnju vietaa ir baigi forshaa lieta (kaut gan nevajadziiga) bet uz liidzenas vietas visur esoshie eskalatori tikai prieksh tam, lai nebuutu jaastaigaa, manii rada smiinu. Bet tas nav viss, veel ir speciaalie paarvietoshanaas rati, cilveekiem, hmm nu ar izteiktu lieko svaru un probleemaam paarvietoties, droshi vien visi esam taadus redzeejushi TV, ieskatam bilde no guugles mammas:

1830c-FATTY

Bet shaadu parvietoshanaass ratu sheit ir tik daudz un tos izmanto tik daudzi dazhaadi cilveeki, ka man izskataas, ka probleema tomeer lielaakoties ir tajaa, ka cilveeki staigaat nevis nevar, bet negrib, jo arii pastaigaajot pa dazhaadaam aatrajaam un ne tik aatrajaam ieskrietuveem esmu pamaniijis, ka tik ljoti lolotais miits par to, ka sheit porcijas ir milziigas ir nepatiess, jo vismaz apmekleejot Mc donalds, burger king, wendys, carl jr un veel paaris citas iestraades neesmu ne sanjeemis milziigus burgerus, ne milzu frii kartupeljus, vieniigi dzeerienu glazes ir lielaakas, kaa arii vienmeer var glaazi piepildiit atkaartoti un veel – viss ir leetaaks nekaa Latvijaa. Tas arii viss.

Labi, pietiks te par mitiem un amerikanjiem runaat, jaasaak par pashu Las Vegasu! Pilseetas galvenaa iela – Las Vegas Boulevard ir paarpilna ir milziigiem kazino, iepirkshanaas centriem, un dazhendazhadaakajaam izklaideem. Un katrs kazino izceljaas ar ko iipashu, saakot ar Excalibur, kursh ir buuveets vecas pils veidolaa, turpinot ar Luxor, kas komentaarus neprasa un beidzot ar Caesars palace un Venetian, kuri ir atseviskjas piemineeshanas veerti, jo tie ir ne tikai kazino, bet arii iepirkshanaas centri, bet ne vienkaarshi iepirkshanaas centri. Caesars palace ir buuveets gan no aariernes gan no iekshienes taa, ka domaaju, ka pasham Ceezaram nebuutu kauns tur dziivot, jo dazhaadas skulptuuras, struuklakas, speciaali shovi ka arii milziigs akvaarijs, un protams viss marmoraa, buutiibaa staasta pats par sevi. Zemaak paaris bildes:

IMG_0438

IMG_0440

IMG_0441

Un otra vieta, kas mani veel vairaak paarsteidza (nerunaajot par Belagio struuklakaam) ir Venetian, kuraa viss ir izbuuveets Veneecijas iespaidaa un protams ja jau Veneecijas tad kaa tad bez gondolaam un gondoljeriem, dazhaadaam itaalju aarijaam no balkoniem un itaalju saldeejumiem. Atkal, labaak skataamies bildes:

IMG_0464

IMG_0457

IMG_0465

 

Bet kliistot apkaart nevar nepamaniit prostituutu pakalpojumu piedaavaataajus , kas ir sastopami ik peec paaris metriem un ir uzbaaziigaaki par centraaltirgus tanteem, protams, ne jau pashos kazino, bet katraa ielu krustojumaa.

Par mani pashu – es nevaru atlajauties dziivot kaadaa no top kazino, bet turpat netaalu no pasha epicentra vien esmu – circus circus, kura cenas darbadienaas ir zemaakas nekaa videejaa hostelii – 67 lati par 4 dienaam, plus dazhaadi kuponi – briivi braucieni lielaakajaa sleegtaja atrakciju parkaa amerikaa, dzeerieni un dazhaadas uzkodu atlaides.

Dziive shit virmo visu diennakti un cilveeki liekas nekad neapstaj griezt vienrochus laupiitaajus, speeleet pokeru un lietot alkoholu, bet shii nav noteikti mana sapnju vieta, jo lai arii ir interesanti uz kaadu briidi, ikdienu taadu noteikti sev negribeetu, taadelj riitdien no riita, dodos atpakalj uz Los Andzelosu, no kurienes jaakaapj vilcienaa un jaapavada celjaa 43 stundas, lai tiktu liidz Chikaagai, taalaak mans celjsh vediis uz Lansing pilseetu, kur ir jaaizpilda paaris uzdevumi.

 

Liidz naakamajai reizei jaunieshi!

 

IMG_0452

IMG_0453

IMG_0456

IMG_0433

 

 

 

 

No naakotnes pagaatnee April 14, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 10:58 am

Sveicinaati mani draugi, nedraugi un vienkaarshi interesenti. Jau ieprieksh atvainojos, ka blogs shoreiz buus garaaks nekaa parasti, bet nu nevaru liegt savu veelmi izteikt pirmos noveerojumus par daudzu cilveeku sapnju zemi – ameriku. Jau ieprieksh briidinu, ka cilveeki, kas sagaida sapnjainus staastus par lielisko ameriku var taalaak nelasiit, amerika, vismaz kalifornijas daljaa diezgan maz atgaadina pasakainu karaljvalsti, kur visi ir gaidiiti piepildiit savus nerealizeetaakos sapnjus.

Saaksim ar pashu saakumu, lidojums uz ASV bija ljoti patiikams, air New Zealand paruupeejaas par labu maltiiti un saldeejumu saldajaa, labaam brokastiim un diezgan labu filmu izlasi, lai laiks aatraak paiet. Pateicoties vinjiem noskatiijos Sound city, kas diemzheel lika vilties, tomeer dokumentaalo filmu izveelee bija veel shis tas labs – searching for sugar man, kas veel tika papildinaats ar iespeeju klausiities “sugar man” ierakstus lidojuma laikaa. Nu forshi, nu, taa arii 12h lidojuma pagaaja ljoti patiikami, jo shis bija pirmais lidojums kuraa manaam kaajam pietika vietas un kuraa atzveltni vareeja atgaazt tieshi tik taalu lai buutu eerti un lai paraak netrauceetu aizmuguree esosho cilveeku…

Taa nu esmu ieradies Los andzelosaa un gaidu rindaa, lai sanjemtu savu ziimogu un tiktu ielaists apsoliitajaa zemee, esmu mazliet satraucies, jo nekad jau nevar zinaat vai iepatikshos serzhantam. Taa nu uzmetu smaidu, atstaaju visus pirkstu nospiedumus (jaa ASV njem pirkstu nospiedumus no visiem ieceljotaajiem) un paaris minuushu laikaa esmu ticis tur, kur kaadreiz beerniibaa likaas, ka nekad nebuushu. Taa nu dodos aaraa no lidostas un uz pirmo taksometru, jo man jaadodas uz Santa Monica, kur savas muljkjiibas peec esmu rezerveejis nomas auto, jaa dazhaadu  muljkjiigu sakritiibu (galvenokaart mana stulbuma) deelj mashiina mani gaida nevis lidostaa, bet labu gabalu no taas, taadeelj jaakjer taksometrs. To izdodaas mieriigi dabuut, savaa praataa liku likmes, vai shoferis buus no austrumiem vai austrumeiropas ieceljotaajs, beigaas nosveeros uz krievu vai rumaanju ieceljotaju, bet tomeer mans shoferis bija gandriiz nemaz angliski nerunaajoshs japaanjkjiinieshtaivaanieshaziaats, kursh mani aizveda uz man vajadziigo adresi un pateiciibaa par manis atstaato dzeramnaudu pateicaas – good you boy 5 dolars big money.

Esmu nokljuvis auto nomas punktaa, kur pirmo reizi saskaros ar to, ko es turpmaak saukshu par amerikaanismu – jeb vienkaarshaak sakot sleeptajaam izmaksaam. Tante ir ljoti laipna, bet meegjina man iestaastiit, ka ar manis iznomaato 2012 gada ford focus es netikshot Yosemite kalnos, jo taa taksh esot nenormaali maza mashiina. labaak buutu izveeleeties kaadu normaalu dzhipu, es protams atteicos, jo nu kaut kaa neticeejaas, ka kalni buus tik neiekarojami (nebija) un palieku pie sava, bet tad saakas, pirmkaart cena, ko vinja man piedaavaaja, ir bez nodokljiem (pilniigi normaala prakse amerikaa noraadot gandriiz visas cenas bez nodokljiem, saakot no hotelju cenaam un beidzot ar elektroprechu) talaak, man tachu ir jaapeerk apdroshinaashana, jo kalifornijaa pie stuures nevarot seesties bez speciaalas apdroshinashanas (droshi vien izdomaajums, jo peec paaris dienaam satiku vaacu puisi, kas iznomaaja mashiinu tajaa pasha kantorii, tikai citaa nodalja un uz divu nedelju nomas laiku samaksaaja pusi no mana maksaajuma par nedeljas iiri un vinjsh par nekaadu apdroshinaashanu nebija pat dzirdeejis) bet nu taa kaa es esmu Los andzelosas nekurienee, bez idejaam kur doties, man nav atkaapshanaas celja un caur sakostiem zobiem jaapasniedz mana debetkarte un jaabrauc prom, lai uzlabotu gariigo. Tas pilniibaa izdevaas, jo kalifornijas daba, pretstataa cilveekiem ir ljoti jauka un labakais, ka piedavaa visu, saakot no tuksneshainiem klajumiem, papildinot to visu ar ziliem ezeriem un zaljaam pljavaam, lai nobeigtu to visu ar sniegotaam kalnu koreem, uudenskritumiem un neaizmirstamaam pludmaleem, un tas viss tikai vienaa, pirmajaa manis skatiitajaa shtataa.

 

IMG_0305

Jau ieprieksh jaaatvainojaas par to, ka bildes nebuus lieliskas, jo ne visur vareeja apstaaties, kur gribeejaas, taadeelj naacaas bildeet no braucosha auto, taadeelj kvalitaate ir taada kaa ir, bet nu njemiet part labu, ka bildes vispaar ir..🙂 kaadreiz varbuut arii video uztaps, bet tas tikai peec atgrieshanaas maajaas.

Bet labi, atgriezhamies pie teemas, esmu veiksmiigi atstajis Los andzelosu un izdomaaju sakumaa doties uz Yosemite nacionaalo parku. Par nelaimi man nav ne kartes ne gps, bet par laimi benziintankos kartes ir nopeerkamas (meegjinaajums mani apshmaukt par 5 dolaariem kas jaaizdod) un varu atrast celju uz parku. Taa kaa man ir ljoti daudz laika, izveeleejos uz parku doties no austrumu puses, kas no vienas puses nebija taa labaakaa ideja, jo kaa izraadiijaas, tur veel ir ljoti daudz sniega un celjsh ir sleegts, taadeelj, kad nonaacu liidz ieejai tiku apbedinaats, ka liidz pareizajai ieejai man ir aptuveni 7 stundu brauciens, jo tuvaakaas 2 paarejas arii ir sleegtas. Bet es par to nebiju nemaz apbeedinaats, jo man apkaart bija tuksneshaina nekuriene ar taalienee redzamiem milzu kalniem…

IMG_0317

IMG_0333

 

Bilzhu no shiem kalniem man ir ljoti daudz, jo taa kaa lielceljsh bija diezgan vientuljsh vareeju izpausties focheeshanaa un mazaak uzmaniibas pieveerst stuureshanai. Un pateicoties tam, ka kalnu paareja uz Yosemite nacionaalo parku biuja sleegta neplaanoti aizbraucu liidz pat Tahoe ezeram, kas man atgaadinaaja liimtapetes, kas kaadreiz rotaaja gandriiz katra sevi cienosha padomju cilveeka dziivoklja sienu. Skaidras zilas debesis, sniegotu kalnu galotnes taalienee un priekshplaanaa izcili zils ezers un neviena pasha tuurista tur neredzeju, Viens pats kliidu pa mazam takaam kaadaa ezera daljaa, peec tam gan uzgaaju kuurortu, kur chumeeja no atpuutniekiem. Taa bija pirmaa reize, kad pamaniiju, ka amerikaanjiem nepatiik staigaat. Pie shiis teemas atgrieziisimies veelaak.

IMG_0338

Taa pirms tumsas iestaashanaas otrajaa dienaa esmu sasniedzis Yosemite parku, bet pirms doshanaas uz turieni izleemu nakti pavadiit normaalaa gultaa, jo pirmaa nakts tuksnesii nebija diez ko patikama, mashiinaa bija auksti un miegs bija ljoti sekls, taadeelj, nejaushi ieraudziits hostelis likaas, kaa ideaala lieta, jo hostelji amerikaa vispaar nav izplatiiti, kaa apstiprinaajums tam bija tas, ka biju vieniigais viesis hostelii, kas bija ljoti jauks, ja ne tikai iipashnieka “aizmaarshiiba” 20 dolaaru izdoshanas sakaraa.

Ir pienaacis laiks Yosemite nacionaalajam parkam… Vienkaarshi forshaakaa vieta, daba neaprakstaama, cilveeku ne paaraak daudz, iipashi takas, kuraas jaakaapj kaut kur. Te arii ir pienaacis laiks pastaastiit staastu kaadeelj amerikaanjiem nepatiik staigaat. Taatad Parks pats par sevi ir ljoti liels, bet taa vidienee, Yosemite ielejaa ir iekaartots Yosemite ciems, no kura ir izveidotas dazhaadas paargaajienu takas. Bet pats interesantaakais ir tas, ka speciaali tam, lai cilveekiem nevajadzeetu paarvietoties no takas uz taku, ir izveidots bezmaksas autobusa marshruts, kuraa var paarvietoties no vienas vietas uz otru, bet tie attalumi no vienas vietas liidz otrai (uz sevis paarbaudiits, jo man likaas nepienjemami izmantot autobusu) ir aptuveni 5-8 minuushu gaajiena attalumaa un vissmiekliigaakais, ka amerikaanji pat necenshas izmantot autobusu, nee, bet ne jau vinji arii kaajaam iet, nee tam ir domaatas automashiinas, shos mazos gabalus vinji veic braucot… nozheelojami. Bet no otras puses man tas naaca tikai par labu, jo viena no paargaajiena takaam piedaavaaja iespeeju uzkaapt pasaules septiitaa augstaakaa uudenskrituma pashaa augshaa un uz sho taku parakstiijaas tikai dazhi cilveeki. Taa nu pilniigaa mieraa vareju uzkaapt liidz pashai uudenskritumna augshai, vieniigi zheel, ka no augshas pashu uudenskritumu nemaz nevareeja redzeet, tikai pashu ieleju. Un veel jaapiebilst, ka te neviens iipashi neuztraucaas par droshiibu, jo no pashas augshas, kraujai nebija nekaadu ierobezhojumu, zemaak redzamajaa bildee meitene seezh jau virs pashas ielejas…

IMG_0362

IMG_0366

 

Naakamaa diena mani aizveda uz blakus esosho ieleju – Hetch Hetchy, kas ir diemzheel mazliet izpostiita, jo upes tecejums ir ierobezhots ar lielu dambi, bet jebkuraa gadiijumaa taas apskate bija to veerta, jo arii tajaa bija vairaaki uudenskritumi un interesanti paargajieni, vienaa no taam bija vairaakas bridinaajuma ziimes par tarantuliem un klaburchuuskaam, bet nevienu no zirnekljiem taa arii par nelaimi neredzeeju. To nevar teikt par chuuskaam, vienai gandriiz uzkaapu, jo labaa tempaa ejot biju taa aizdomaajies, ka aizmirsu skatiities zem kaajaam, tad nu vienu skaistuli iztrauceeju no sauljoshanaas takas saulainajaa pusee. Par nelaimi vinja iipashi focheeties negribeeja un fotoobjektiivam paraadija tikai savu galvu –

IMG_0388

IMG_0382

 

Taalaak mans celjsh veda pie pasaules vecaakajiem un lielaakajiem apdziivotaajiem – milzu sekvojaam, kas diemzheel bija tik lielas, ka taa arii vienaa bildee neieliida, plus mani pashportretu meegjinaajumi arii nav diez ko iespaidiigi, jo kompoziicija ir pavisam nepareiza, bet nu vismaz es sekvojas redzeeju, safocheeju un aa, jaapiemin ir sekvojaas izcirstie tunelji, caur kuriem agraakos laikos karietes braukaaja, zemaak bildes ieveerteshanai…

IMG_0392

IMG_0399

Nu un tad man atkal bija jaadodaas pie cilveekiem, par nelaimi, jo beidzot bija jaanopeerk telefons, lai atkal kljuutu sasniedzams, bet par nelaimi ASV tas nav iespeejams. Visi telefoni (iznjemot internetaa nopeerkamos) ir ar sleegtu sim karti, taadeelj man nederiigi, man naacaas apmekleet 6! dazhadus verikalus lai tieshaam noticeetu, ka taa arii ir. Nu zheel, bet neko dariit, telefona vietaa iegadaajos datoru, kura cena bija ljoti pievilciiga – 300 dolaari, pie kases atkal gan naacaas piedziivot nepatiikamu paarsteigumu – cena ir noraaddiita bez nodokljiem, jaamaksa arii par tiem, taadeelj datora cena nedaudz pieauga, bet nu saaku jau pierast, jo pat parastaa veikalaa peerkot uudens pudeli, pie cenas tiek pieskaitiiti 10 centi, par iepakojumu ibio…

Bet nu nekas, vismaz esmu tagad internetizeets un sasniedzams daudz vienkaarshaak!

Shodien veel paspeeju aizbraukt liidz San francisko, uzmest aci Zelta vaartu tiltam, apmaldiities San francisko ielaas un gar pashu krastu, pa lielcelju nr. 1 doties uz Los andzelosu, lai pirmdienas riitaa dotos taalaak, uz Las Vegasu.

IMG_0414

Bet vakaru izleemu pavadiit motelii, jo pa peedeejaam dienaam bija sakraajies pamatiigs nogurums un pamatiigs staastaamais. Pie maksaashanas motelja iipashniecei atkal “gadiijaas” aizmirst izdot 20 dolaarus un uz atvainoshanos, ka vinjai aizmirsaas, mana atbilde bija sure you did, saaku laikam jau pierast, vai arii ticeet.

 

P.S. Virsraksta skaidrojums – esot Jaunzeelandee biju 11 stundas jums visiem priekshaa, jeb naakotnee, bet tagad esmu 10 stundas atpakalj, jeb pagaatnee..

 

Dienas prieks – Mans jaunais walmart 2 latu T-krekls:

IMG_0424

 

 

Oda jaunzelandei April 9, 2013

Filed under: Ceļojums — poriec @ 1:19 am

Jaa zinu jau zinu, soliijos uzrakstiit kko no ASV, bet taa kaa man veel ir 7h liidz lidojumam un dariit iisti nav ko, gribeeju veel padaliities paaris piedziivojumos, kas ieprieksh tika piemirsti, bet noteikti ir piemineeshanas veerti.

Taatad pirmkaart gribeeju izteikt atziniigus vaardus Velingtonai, kas izraadaas tieshaam viena no forshaakajaam mazajaam galvaspilseetaam (jo nebuut nav taa lielaakaa pilseeta Jaunzeelandee). Daudz mazu ielas bodiishu, dzheza baaru, graamatu tirgotavu, maakslas galeriju, mikro alusdariitavu ar lieliskiem nosaukumiem – Geek beer, Yeastie boys brewery… Vispaar pilseetu caurvij taads patiikams maakslinieciskums un briiviibas sajuuta, daudz dazhaadu tautiibu cilveeku, iipashi japaanju, daudz dazhaadu stilu, iipashi daudz skeiteru. Bet vispaar lai arii kur tu dotos nekur nezuud taqa draudziiguma sajuuta, visi cilveeki ir smiadiigi, pretiimnaakoshi un ar izteiktu velmi paliidzeet. Nezinu kaadeelj taa, vai tieshaam eiropaa tas viss tikai karu deelj ir izpleeneejis, godiigi sakot citu iemeslu nevaru rast. Iipashi piemineeshanas veerts ir tas, ka neskatoties uz Jaunzeelandes kolonizaaciju un saakumaa meerkjtieciigu Maori cilveeku izniicinaashanu, shobriid tas viss ir pilniigi izzmainiijies un buut par Maori ir goda lieta, protams arii te joprojaam ir daudz un dazhaadas probleemas eiropas kolonizatoru peectechu un Maori starpaa, bet jebkuraa gadiijumaa, Maori liktenis sheit ir daudz labaaks, nekaa austraalijaa esosho bushmenju. Iipashi piemineeshanas veerts ir Jaunzeelandes veestures muzejs, kur Maori veesturei ir atveeleeta vairak nekaa puse ekspoziicijas, otru pusi aiznjemot Dzeimsa Kuka ekspediicijaam un daudziem mazliet jaunaakiem notikumiem. Vispaar, jaa es ieteiktu jebkuram, kam ir iespeeja kaadreiz atbraukt uz Jaunzeelandi, kur cilveeki joprojaam uzticaas viens otram un celjmalaa esoshaas aabolu tirgotavas ir bez uzraudziibas – maisinjos sapakoti aaboli ir viegli nozogami, bet cilveeki tomeer cheit ir tik godiigi, ka tos paaris dolaarus nevienam nav gruuti iemest kastiitee.. Bail pat iedomaaties vai Latvijaa vispaar kaads atstaatu kaut santiimu… Un sheit nav runa par to ka Jaunzeelande buutu ljoti bagaata, nee cenas principaa it visam sheit ir daudz daargaakas un algu lielums nav milziigs, bet kaa jau mineeju, cilveeki vienkaarshi ir godiigi…

Veel kaads piemeers. Taatad dziivojot un straadaajot briivpraatiigo darbu vienaa no riitiem man vajadzeeja aizgaadaat amerikaanju meiteni uz autobusu, uz netaalu (10km) esosho pilseetu, bet paaris dienas ieprieksh muusu auto automaatiskaa kaarba sajuudzaas taa, ka aatraak par 60 pabraukt nav iespejams, veel jaapiemin, ka benziina daudzuma raadiitajs arii nedarbojaas. Taatad ir agrs riits – 6 un mees dodamies pilseetas virzienaa, aptuveni 3 kilometrus no maajaam peec mana teikuma – i hope we wont run out of gas, mashiina diivaini noraustaas un ir skaidrs, ka benziins ir beidzies. Taa nu nekas neatliek, kaa stopeet uz pilseetu, jo benziintanku tuvumaa nav. Pirmais auto apstajas, paliidz muusu auto nodabuut no lielcelja. Sheit jaapiemin, ka auto tiek vnk iestumts graavii, ne iipashi dziljaa, vnk lai netraucee satiksmi. Taa nu auto shoferiitis muus aizved uz autobusu staciju, izlaizh meiteni, mani aizgaadaa liidz benziintankam, kuraa ir iespejams aiznjemties benziina kanninju uz kaadu briidi, uzpiliities un atgriezties jau ar auto. Ta nu nonaakam atpakalj pie mashiinas, kura par nelaimi ir iesliideejusi mazliet dziljaak graavi un ar mana paliiga speekiem nav izdabuujama aaraa no graavja, bet es pat iisti neesmu izkaapis no auto, kad apstaajas dzhips un prasa vai vajag vinja paliidziibu.. Protams ar dzhipa paliidziibu izkljuushana no graavja nesagadaa nekaadas probleemas un pasaakums nosleedzas pat bez galvassaapeem vai satraukumiem…

Shaadi staasti un paliidziiba no Jaunzelandieshu, jeb kiwi puses nav nekas paarsteidzoshss bet ikdiena,  pie kuras jau bija pierasts, un kas liekaas normaala prakse,  bet dziemzheel ne visur taa notiek, kas ir pats skumjaakais shajaa visaa.

Zheel, ka taa…